Katjas Tukiainenas māksla galerijā Tasty Rīgā.

Nelielajā Martas ielas galerijā Tasty (http://www.tastytelpa.lv/) ir (bija) skatāma Somu mākslinieces Katjas Tukiainenas izstādīte. Neliela, mulsinoša un rozā. Tāds kā izaicinājums akadēmiskās izglītības mākslas baudītājiem- uz tevi raugās mazliet marsiešiem līdzīgas bēbīšu lelles, bārbiju stilistikā.

Ko domāt? Un tad rodas arī jautājums- kur likt kaut ko tādu? Te vajadzīga palīdzība mazliet ieraugot Katjas akciju mākslu, kur šīs pašas lelles tiek ilgstoši iedzīvinātas akciju performancēs un atgādinātas vēl un vēl visvisādos rakursos ar to iegūstot citu dimensiju.

Tā vairs nav vienas bildes māksla, bet māksla procesā. Tur varbūt ir šīs nelielās izstādītes grūtais punkts- mūsu publikai vēl samērā mazzināmā māksliniece pieskaras tikai ar vienu nelielu sava daiļrades procesa maliņu bez ievada, bez priekšspēles, bez paskaidrojuma tā vienkārši- te es esmu! Tāda nu es esmu! Un domājat par mani ko gribat!
Redzat,- ir jāatceras viens brīdis modernās mākslas vēsturē, kad Anrī Matiss, pamanījis, ka dzīves dokumentēšanas uzdevumu beidzot pārņēma fotogrāfija, skaidri noformulēja, ka nodalās aprakstošā māksla no mākslas, kura izsaka jūtas. Šī jūtu maksla ir kā „mīksts atpūtas krēsls”, kurā vien jāieslīkst un tā jābauda. Tāda ir šī izstādīte. Vienīgi- vai nav nedaudz par mazu, ja ņem vērā Katjas izstādes ar noslieci drīzāk uz lielumu, daudzumu, nekā miniatūrismu. Tā nav eglīšu mantiņa Ziemassvētkiem, bet drīzāk telpa tai apkārt.

 Man prasītos Katjas dzīves foto instalācija klāt tām nedaudzajām bildēm, jo.. jo varbūt mums pietrūkst gatavības pieņemt šo rozā bārbiju stilu nespurojoties pretīm.

Ko mēs iegūstam..? Merkantīls jautājums. Esam pieraduši, ka katram ar ko sastopamies mums kaut kas jādod. Labākā gadījumā- lai mums netraucē vai nebojā mūsu dzīvi.
Ar Katjas mākslu drīzāk ir kā ar paša bērnu- tā vienkārši ir. Mazliet kaprīza, mazliet kaitinoša, mazliet traucējoša un daudz jautājumus uzdodoša.

Nu rozā nav ne blondīņu, ne bārbiju krāsa. Tā vienkārši tāda ir, bet mēs esam izkopuši stereotipu, mītu, leģendu, kas tagad mums pašiem traucē izbaudēt vēl kāda mākslinieka pienesumu. Tas mūs testē un pārbauda cik esam apauguši paši ar mākslīgās paradīzes mākslīgo skaistumu.
Ir pieteikums, kuram prasīties prasās paskaidrojums lielākā performancē te pat Rīgā.

http://www.tastytelpa.lv/
http://www.katjat.net/